Viesnīca "Pēterburga" (Rīga)

Rīgas viesnīca "Sanktpēterburga" (franču: Hôtel de Saint-Pétersbourg, krievu: гостиница Санкт-Петербург) pēc 1914. gada viesnīca "Pēterpils" (krievu: гостиница Петроград) bija viena no pirmajām Rīgas viesnīcām, kas atradās Pils laukumā Vecrīgā, iepretī Rīgas pilij. Bijušās viesnīcas ēka Pils laukumā 4 ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Vēsture

Pēterburgas viesnīca 1791. gadā (Broce).

Hôtel de St. Petersburg Rīgā.

Senākā viesnīca pie Rīgas pils uzcelta 1764. gadā Krievijas impērijas ķeizarienes Katrīnas II vizītes laikā Rīgā. 1789. gadā pārbūvētajā Pēterburgas viesnīcā apmetās krievu rakstnieks un vēsturnieks Nikolajs Karamzins. Viesnīcu atjaunoja un pārbūvēja 1852. un 1874. gadā.

Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada 27. septembrī viesnīcā notika sarunas starp Ziemeļrietumu frontes komandieri ģenerāli Judeniču un Bermonta sūtni Česnokovu (Чесноков), kuru laikā viņš atteicās pakļauties Judeničam un piedalīties uzbrukumā Pleskavai. Latvijas—Krievijas miera līguma sarunu laikā viesnīcā "Pēterpils" 1920. gada 15. jūlijā apmetās Krievijas delegācija piecu locekļu un 29 ekspertu sastāvā, aizņemot 30 numurus. Savukārt gatavojoties Rīgas miera līguma sarunām, 1920. gada 13. septembrī viesnīcā apmetās apvienotā Padomju Krievijas un Padomju Ukrainas delegācija 44 cilvēku sastāvā ar Ādolfu Joffi priekšgalā.

Kad 1939. gada aprīlī Itālija okupēja Albāniju, tās karalis Ahmeds Zogu ar trim meitām un ministru svītu ilgāku laiku uzturējās Pēterburgas viesnīcā Rīgā.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā viesnīcu nacionalizēja un tajā iekārtoja valsts iestādes. 1979. gadā ēku rekonstruēja pēc arhitekta Ilgoņa Stukmaņa projekta. Mūsdienās tajā atrodas restorāns un uzņēmumu biroji.